Vērtspapīri – Viss par tiem

FinansesVērtspapīri ir finanšu instrumenti, kas apliecina kādas personas vai uzņēmuma pienākumus vai tiesības pret citu personu vai uzņēmumu un ar ko tiek veikti darījumi finanšu tirgos.

Vērtspapīri ir labs veids, kā likt savai naudai pelnīt, bet tava peļņa ir atkarīga no tavām prasmēm un zināšanām par finanšu tirgus noteiktām niansēm. Tev jābūt pamatzināšanām ekonomikas jomā, vēlams arī atbilstoša izglītība. Pamatā peļņu var gūt no uzņēmuma izdotajām akcijām, bet, ja divas personas saista parādsaistības, tad biežāk izmanto vērtspapīru formu – obligāciju.

Bet ir variants, ko pielieto vairums cilvēki, kuri piesaista profesionāļus – brokerus, kuriem jūs maksāsiet gūtos peļņas procentus. Vērtspapīru tirgus dalībnieki ir investori un emitenti, brokeri, bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu konsultanti un personas, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā. Investors ir fiziska vai juridiska persona, kas izdod vērtspapīrus uz sava vārda un rēķina. Emitents ir juridiska persona, kas savā biznesā gūst finansiālu labumu izmantojot vērtspapīrus pats pārdod vai piesaista starpniekus, kas palīdz realizēt vērtspapīrus, lai ieguldītu dažādos finanšu tirgus darījumos, kuri izpilda uzņēmuma izvirzītos mērķus un sasniedz cerētos panākumus ar uzviju.

Vērtspapīriem ir vairāki veidi, kā – akcijas, obligācijas, privatizācijas sertifikāti, valsts parādzīmes un vekseļi.

Akcijas nav stabila vērtība akcijas patstāvīgi mainās, un akcijām rūpīgi jāseko līdzi, un laikus akcijas jāemitē un jāpārdod, kad akcijas vērtība strauji pieaugusi, un ir iespēja gūt ātru peļņu. Ieteicams iegādāties pēc iespējas lielāku akciju paketi, jo tad jūs variet ņemt dalību kompānijas sanāksmēs. Akcijas dalās – parastajās, priviliģētajās un personālajās. Parastās akcijas, kuras izliek pārdošanā fiziskām personām, un uzņēmums gūst naudas līdzekļus īsā laika periodā. Priviliģētās akcijas ir akcija, kas piešķir tās īpašniekam statūtos paredzētās privilēģijas dividenžu un likvidācijas kvotu saņemšanā. Personālās akcijas pārdod sabiedrības darbiniekiem uz atvieglotiem noteikumiem vai, pat, piešķir par velti. Atlaides summu sedz uz sabiedrības peļņas rēķina.

Vekselis ir likumīga parādzīme starp divām fiziskām personām, kas tiek noformēta oficiālā kārtā pie notāra, kur abas puses vienojas par naudas lielumu un atmaksas termiņu. Vekselis ir noderīga lieta, kad kredītiestādes atsaka kredīta izsniegšanā nepietiekamu ienākumu vai negatīvas kredītvēstures dēļ. Bet, ja ir persona, kas jums uzticas, un ir gatava aizdot vēlamo summu, tad atliek noslēgt darījumu.

Obligācijas ir garantēts ienākumu avots, kur noteikta procentu likme un naudas summa, kā arī pēc kāda laika tā sevi atpelnīs pilnībā. Obligācija atgūs savu nominālvērtību.

Valsts parādzīme ir nopietnāks vērtspapīrs, kas tiek noslēgts starp valstīm obligāciju vai valsts kases vekseļa formā, un ir paredzēts valsts budžeta deficīta segšanai.

Privatizācijas sertifikāti ir vērtspapīri, kuri bija pieprasīti vairākus gadus atpakaļ, kad fiziskas personas ņēma dalību valsts īpašumu privatizācijā. Šobrīd privatizācijas aģentūra tuvākā laikā plāno beigt  savu darbību, un pārslēgties uz citu valsts nozīmes darbu nekustamo īpašuma jomā.

Reizēm mēs neapjaušam, ka ikdienā lietojam vērtspapīrus, kad sūtam vēstules, izmantojam pastmarkas, un tas ir vērtspapīra paveids. Vēl, kad iegādājamies preces veikalos, mēs slēdzam līgumu un vienojamies par konkrētu naudas summu un atmaksas termiņu, un ikdienas tēriņos cilvēks neaizdomājas par vērtspapīra būtību, jo tas kļuvis par parastu saprotamu norēķina līdzekli.

Vērtspapīri ir labs ieguldījums nākotnei – finansiālā ziņā. Šo dokumentu vērtība patstāvīgi mainās, bet prātīgi rīkojoties, var veiksmīgi savu peļņu vairot, bet der šajā jomā būt attiecīgi erudītam, ja nevēlies ne arvienu dalīties. Naudas ieguldīšana vērtspapīros ir ilgtermiņa periods, kas uzreiz nenes kāroto peļņu, jo šajā tirgū viss var ātri mainīties, un, tāpēc pie šīs lietas jāpieiet nopietni un ar sevišķu vērību, lai neciestu zaudējumus.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s